Kam ir lielas nelaimes, tie nevar saprast, kā pie manis var nākt cilvēki, kuriem  ir augoņi un vēl trakāk - vienkārši ir pinnes. Bet tam, kam ir pinnes, tā liekās dzīvā traģēdija, jo parasti tās ir pusaudžiem un bieži vien līdz vēlai jaunībai. Spiež pinnes visi, tu nenobremzēsi nevienu, saki ko sacīdams, Tātad rētas būs. Un jo dziļāka, lielākas pinnes, jo dziļāks dobums. Nu kas tevi tādu mīlēs? Ja vēl arī visa mugura nu, nedod Dievs – arī priekša? Un bieži tas vēl kombinējas ar taukainiem matiem, seboreju, blaugznām, smirdošām kājām un sēni sazin kur vēl pa iekšām  Un nekur nekādas palīdzības, jo tiek piedāvāti smēri un losjoni, pilnīgi ignorējot un slēpjot patiesos cēloņus – disbakteriozi un acidozi un slēpto diabētu. Tikko tos nolikvidējam, no pinnēm, ēdēm, alerģijas, dermatīta – ne smakas. Un arī no augoņiem, furunkuļiem. Pirtī tvaicējoties, Salveo var ierīvēt arī sejas ādā un vēl 5 min pasildīties, bet seju tīrīt ar struteņu tinktūru vai jebkuru zāļu tēju. Šie visi pusaudži ir bulciņu un gaļas zupu upuri. Tatad tie jāslēdz ārā no uztura. Ja viņi to būtu zinājuši, būtu arī izslēguši, bet kas tad saka?